Foto reportāža no Hyman salas

Laikā, kad apceļoju Austrāliju, ēdiens un saldumi nebija man tik tuvi kā tagad, patiesībā es pat nenojautu, ka kādu dienu būšu konditore. Tādēļ šis ir stāsts par skaistām bildēm no patiesi maģiskas, zili zaļas un bagātas vietas.

Hyman sala atrodas Austrālijā Queensland reģionā, blakus Lielajam Barjerrifam, kas ir pasaules lielākā koraļļu rifa sistēma - 3000 rifi un 900 salas.
Dēļ savas unikālās ekosistēmas un bagātās dabas, 1933 gadā Edwin Embury - skolotājs, sapņotājs un zinātnieks - amatieris uz salas atvēra bioloģiskās pētniecības laboratoriju, kuras vietā tagad ir viens no ekskluzīvākajiem kūrortiem Queensland un šajā Dieva klēpī man paveicās pavadīt divas nedēļas.

Viens no pārvietošanās veidiem, lai nokļūtu uz salas ir Helikopters, šis ir arī veids kā iepazīt koraļļu rifa krāšņumu. 40 minūšu tūrē virs zili zaļajiem ūdeņiem var ieraudzīt vaļu ģimenes, lielos bruņurupučus, vientuļās pludmales ar baltajām vulkāna smiltīm un slaveno sirsniņas salu.

Cik krāšņi, tik arī skaļi un bezkaunīgi - salas košākie iemītnieki un lielākās personības ir papagaiļi Kakadu. Nemitīgi dzīvojas uz balkoniem un gaida iespēju tikt iekšā numuriņā, lai varētu izārdīt minibāru un uz galda atstātās uzkodas. Garnadži ar vājību uz spīdīgām lietām, atstājot vaļā balkona durvis, tika aiznestas visas manas rotas.

Ja Rīgā barojam baložus un pīles, tad šeit var iziet uz laipiņas un pabarot baru ar varavīksnes krāsas zivīm.

Kūrorts ir miera osta, tikai daži numuriņi un dažas privātas villas, paši džungļi ievijās viesnīcā.
Lielākie nemiera cēlāji ir milzu sikspārņi, kas kā vīnogas karājās kokos un dienas garumā, nelabi brēcot, kārto savas attiecības, bet naktī kā lidmašīnas laižas virs kūrorta.

Salas aktivitātes piedāvā snorkelēšanu un niršanu kopā ar instruktoru, šeit mans izaicinājums sākās ar formas uzvilkšanu un turpinājās ar pašu niršanas procesu viļņainā, nemierīgā ūdenī. Par niršanu man bija izveidojies aplams priekšstats, ka tas ir vienkāršāk par peldēšanu - gaiss tev ir, noslīkt nevari, pleznas ar kurām kustēties arī, ūdenī no laivas tevi iemetīs, vārdu sakot, nesāpīgs process. Tādam zaļam gurķim kā man, lai ieraudzītu ūdeni, kur vēl runāt par niršanu bija krietni jānopūlas apmācībās. Tas nebija viegli, arī ne graciozi - ūdenī lielāko daļu atrados kājām gaisā, ar pleznu sejā vai ar galvu smiltīs.
Protams, skats, kas paveras 5 m dziļumā ir neticami skaists un visu pūļu vērts - dažādāko veidu, krāsu un izmēru zivis, neredzēti jūras radījumi, bruņurupuči un koraļļi, tas ir kā kaleidoskops zem ūdens.

Mājas lapa http://hayman.com.au