Florencē pavadīju trīs mēnešus, mācoties itāļu valodu, viņu kultūru, ēdienus un vēsturi. No visām Itālijas pilsētām, šī ir atstājusi skaistākās atmiņas un košākos iespaidus.

Mūžīgais pavasaris, Renesanses šūpulis, pasta un vīns - Mamma mia, che bello!

Valoda ir jāmācās tās patiesajā vidē.
Pēc neveiksmīga mēģinājuma iemācīties itāļu valodu Latvijā, devos savā Toskānas tūrē. Jau pēc pirmā mācību mēneša, Florencē skraidīju pa vietējiem tirgiem un raiti runāju ar pārdevējiem. Kā viņi mīl cilvēkus, kas mācās itāļu valodu - smaids pa visu seju, cienā ar prosecco un dod garšot sierus, stāsta kā pagatavot labāko zaķi cepeškrāsnī un ved iekšā savos vīna pagrabos. To visu un vēl vairāk piedzīvoju savā Itālijas ceļojumā.

Eiropā bieži izvēlos ceļot viena, kad laiku un plānus pakārtoju tikai savām vēlmēm. Florence bija īpaša vieta, jo šeit nejutos vientuļi nevienu bīdi, likās man apkārt ir kolēģi, paziņas, draugi un radi. Cilvēku attieksme bija ārkārtīgi draudzīga un brīva, sākumā tas lika "ierauties sevī", man, kā jau aukstajam apātiskajam latvietim. Taču es ļoti ātri veiksmīgi pie tā pieradu, sāku ar visiem bučoties un lietot žestu valodu.

Florenci ir svarīgi apmeklēt pavasarī, kad pilsētu ieskauj ziedu mākoņi, kad laiks ir silts, bet ne svelmīgi karsts, kad tirgos var nopirkt ogas un augļus no vietējiem zemniekiem, kad visas dienas garumā var sēdēt terasēs un malkot Aperol Spritz.
Itālijā vasaras var būt ārkārtīgi karstas un klusas, šis ir laiks, kad vietējie iedzīvotāji dodas ceļojumā vai rīko siestu visas dienas garumā un lielākā daļa kafejnīcu un veikalu būs slēgti.

Lielākais, krāšņākais tirgus Florencē ir Mercato Centrale Firenze. Šī ir vieta, kur iegādāties sierus, gaļas, vietējās zemenes, kuras ir lielākas par kivi, sparģeļus, artišokus, svaigu pastu un visu pārējo īstām itāļu vakariņām.

Īpašu uzmanību veltu savam mīļākajam sieram uz pasaules - mīkstam, nenoturētam Pecorino! Tas ir aitas piena siers (Pecora itāliski ir aita) - saldens, nedaudz pikants, tajā pat laikā maigs un krēmīgs. Jāizvēlas ir pēc iespējas svaigāki un mīkstāki pecorino, cietie sieri būs sāļi. Latvijā var atrast tikai cietus un sāļus aitas piena sierus, ar tiem labāk priekšstatu nebojāt.

Īpaša un skaista vieta Florencē ir Profumo-Farmaceutica di Santa Maria Novella , kur ir pieejams gan interesants produktu klāsts, gan ārkārtīgi grezns interjers, kas ir must see vieta Florencē. Šī vieta ir sava veida aptieka (tiešā tulkojumā "smaržnīca"), kur var iegādāties dažādus ekstraktus un liķierus skaistās pudelītēs, ēteriskās eļļas, krēmus un smaržas. Veikals ir kā muzejs ar kristāla lustrām, kur var šķirstīt botanical art grāmatas, degustēt liķierus un smaržot ēteriskās eļļas.

Blakus smaržnīcai atrodas Basilica di Santa Maria Novella - viena no daudzajām arhitektūras pērlēm Florencē un centrālā vilcienu stacija.

Vilcieni ir ātrs un ērts veids kā apceļot Itāliju, kaut vai vienas dienas tūrē uz tuvākām un tālākām pilsētām. Itālijā vilcieni ir skaisti, moderni, viegli saprotami un, esot ceļā, var iepazīties ar skaisto Itālijas dabu - sarkanie magoņu lauki, vīnogulāju plantācijas un vareni kalni.

Nav iespējams uzskaitīt visas arhitektūras pērles, kuras ir jāredz Florencē, pilsēta ir neliela, ērti staigājama, katra iela ir arhitektūras pērle un katrs ceļš novedīs pie kāda ievērības vērta mākslas objekta.

Nevajadzētu izlaist pastaigu uz Piazza della Signoria - laukums ar Renesanses mitoloģiskajām skulptūrām un ielu māksliniekiem, šeit ir jūtama īpaša gadsimtu aura. Tāpat ir jāredz Piazza San Giovanni ar Florences lielāko katedrāli Duomo.

Noteikti ir jāizmanto iespēja apmeklēt antikvariātu tirdziņu, kuri gan notiek neregulāri un pēc itāļu savdabīgā dzīves ritma, informāciju par to jāmeklē pie vietējiem iedzīvotājiem vai internetā. Tirdziņi visbiežāk notiek no rītiem un līdz pusdienlaikam nelielos pilsētas skvēriņos.

Viena no skaistākajām vietām Florencē ir Boboli dārzi - giardini di boboli blakus Piti pilij. Pils ir skaista un ievērības vērta, bet aicinu uzreiz doties pastaigā pa skaistajiem dārziem, kur ir bezgalīgas ziedošu koku alejas, rožu krūmi visdažādākajās krāsās, akmens skulptūras, strūklakas un citronu, apelsīnu audzes. Dārzu galā no Fontana della scimmia paveras skats uz zaļo Toskānu, bet no dārzu sākuma punkta - uz pašu pilsētu.

Šķērsojot Boboli dārzus var nokļūt pie Giardono Bardini, kas ir maza oāze jau tā greznajā Florencē. Šī bija mana mīļākā vieta, kuru nedrīkst izlaist neviens ceļotājs, kaut kājas vairs neklausa un pārgurums moka.

Sajūtas ir maģiskas. Ziedu tunelis veido krāsu pāreju no visiem lillā toņiem un apkārt var maldīties zaļos dzīvžogu tuneļos.

Pavisam cita ir naksnīgā Florence - bāri, ielu muzikanti, pastaiga gar izgaismoto Arno upes krastu un pāri slavenajam tiltam Ponte Vecchio, kur dienas laikā daudskaitlīgajās būdiņās tiek tirgotas zelta rotas, koraļļu auskari un citi juvelierizstrādājumi.