Beidzot esmu sagaidījusi brīdi, kad Latvijā desertam sāk pievērst vajadzīgo uzmanību. Cilvēkus vairs nevar pārsteigt ar pavāru gatavotu Brulē vai sorbertu izlasi, jo pasaulē konditoreja attīstās līdzīgos tempos kā raķešu zinātne un Latvijai vajadzētu sekot līdzi. Pēdējos gados konditors ir nomainījis savu imidžu - tagad tie ir jauni, moderni, populāri un arī bagāti cilvēki, par ko man liels prieks.
Desmit gadus atpakaļ man nebija pat mazākās nojausmas par to, ka es varētu būt konditore.

Augstskolā studēju grafisko dizainu, kas bija loģisks turpinājums pieciem pavadītiem gadiem mākslas skolā. Likās, tas būs aizraujošs darbs, kurā radīšu skaistas lietas, bet sajūtu ziņā biju tālu no vēlamā gandarījuma par labi padarītu darbu. Radošo sajūtu meklējumos strādāju gan Itālijā, gan Austrālijā, daudz ceļoju, bet gandarījumu neguvu.

Atbraucu mājās un, lai izvēdinātu galvu, sāktu darboties ar rokām, izcepu savu pirmo kūku, tā bija burkānkūka. Toreiz aktīvi sevi meklēju - nodarbojos ar cigun, sportoju, izmēģināju jaunus hobijus, bet vislielāko gandarījumu sniedza virtuves darbi. Ar katru izcepto kūku sajutu, cik ļoti radošs un interesants process tas ir, sapratu, ka šī jaunā konditorejas pasaule ir milzīga un man tā jāiepazīst!

Šobrīd esmu chocolatier un šef-konditore: konsultēju restorānus, izveidoju desertu menu, mācos, eksperimentēju un mācu citus. Esmu absolūts nemiers, bez mazākās vēlmes sēdēt klusumā, tādēļ visu savu laiku, enerģiju un attieksmi veltu desertiem un šokolādei.

Sākuma posmā savas zināšanas ieguvu pašmācības ceļā un turpināju ar mācībām Parīzē, Kijevā un Maskavā. Gadā vairākas reizes apmeklēju pasaules mēroga konditorejas izstādes un meistarklases.